Mēs zinām, ka vulkāni ir masīvi kalni, kas no savām virsotnēm izplata ugunīgu magmu. Mēs pat zinām slavenāko no tiem nosaukumus. Tomēr ir daudz faktu par šiem uguni elpojošajiem kalniem, kurus jūs, iespējams, nezināt.
Vulkāni var radīt peldošus iežus
Jā, šādi akmeņi eksistē arī realitātē, ne tikai mītos un fantāzijas stāstos. Vienīgais iezis, kas var peldēt ūdenī, ir vulkāniskā pemza. Tas veidojas no sacietējušas lavas ar daudz gāzes burbulīšiem, kas to padara ļoti vieglu un porainu.
Jo vairāk šādu gaisa dobumu ir iezī, jo mazāks ir ieža blīvums un jo labāk tas turas uz ūdens virsmas. Tomēr laika gaitā šie dobumi var piepildīties ar ūdeni, un tādā gadījumā pemza nogrimst. Turklāt, ja iezis ir pārāk mazs, ūdens virsmas spraigums var pārsniegt Arhimēda spēku, un arī tas var nogrimt.
Dažkārt pēc spēcīgiem izvirdumiem pemza uzkrājas okeāna virspusē, veidojot milzīgus plostus, kas var peldēt pa straumi. Piemēram, 2019. gadā Klusajā okeānā tika pamanīts šāds plosts 150 kvadrātkilometru platībā. Tomēr šīs “salas” nav ļoti stabilas un viļņu un vēja ietekmē var ātri sabrukt.
Vulkāni rada zibeņus un varavīksni
Lai gan ir zināms, ka vulkāni rada lavu un kvēlojošu gāzu mākoņus, tie var radīt arī neparastākas dabas parādības, piemēram, zibeņus.
Vulkānu zibens, ko dēvē arī par “netīro pērkona negaisu”, ir elektriskā izlāde, kas rodas vulkāna izvirduma laikā paceltā pelnu mākonī. Šī parādība sākotnēji tika reģistrēta 79. gadā pie Vezuva vulkāna.
Tā rodas elektrisko potenciālu starpības dēļ starp izvirduma laikā izdalītajām gāzu un pelnu daļiņām. Gāzēm ir pozitīvs lādiņš, bet pelniem – negatīvs. Kad šīs sastāvdaļas saduras, rodas elektriskā izlāde. Šajā procesā ir iesaistīti arī izvirduma laikā izdalījušies ūdens tvaiki.
Lasi vēl: Kā apstrādāt ērkšķogas pavasarī: trīs receptes bez “ķimikālijām”, kas darbojas
Vulkānu zibens krāsa var būt no spilgti baltas līdz oranžsarkanai un pat zilai, veidojot iespaidīgu kontrastu ar tumšām nakts debesīm vai pelnu mākoņiem.
Šai dabas parādībai ir interesants blakusefekts: izvirduma temperatūrā, kas sasniedz 30 000 grādu pēc Celsija, vulkāna izvirduma laikā gaisā esošās pelnu un iežu daļiņas kūst un veido stikla lodītes vai caurulītes, ko sauc par fulgurītiem.
Vēl viena atmosfēras parādība, kas rodas izvirduma laikā, ir varavīksne. Liels daudzums atmosfērā izdalījušos pelnu, putekļu un gāzu mijiedarbojas ar mitrumu un mākoņiem. Ja šajā laikā debesīs spīd saule, tās starus lauž vulkāna izmestās daļiņas, un veidojas daudzkrāsaina loka formas josla.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!